eekkoo.jpg

  Šogad 178 izglītības iestādes Latvijā saņems Ekoskolu apbalvojumus par  sasniegumiem vides izglītībā, no tām 129 izglītības iestādes saņems Starptautisko Zaļo karogu. Arī Ozolnieku vidusskola jau trešo gadu pēc kārtas saņems šo augstāko Ekoskolu apbalvojumu. Šīs balvas skolām  piešķir uz vienu gadu un katru reizi tās  „jāizcīna”  no jauna. Ikgadējais Ekoskolu apbalvošanas pasākums notiks 16.septembrī  Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

    Starptautiskais Zaļais karogs ir Ekoskolu programmas atpazīstamākais un prestižākais apbalvojums. To piešķir skolām, kam ieviešot  Ekoskolu programmas prasības, uzrādīts  labākais sniegums . Zaļais karogs ir prestiža vides kvalitātes zīme, ar ko lepojas izglītības iestādes ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē.

   Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības  modeļiem pasaulē, kurš Latvijā darbojas jau septiņpadsmit gadus. Pašlaik Ekoskolu programmā ir iesaistītas vairāk kā 51 000 skolu visā pasaulē, Latvijā tās ir gandrīz 200 izglītības iestādes, sākot no pirmskolām līdz pat augstskolām.

   Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņēmusi Ekoskolu programmas Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir VARAM, IZM un citu valsts institūciju, kā arī sabiedrisko vides aizsardzības  un izglītības organizāciju pārstāvji.

   Paldies skolēniem, pedagogiem, skolas tehniskajam personālam un vecākiem par atbalstu un palīdzību Ekoskolu programmas īstenošanā Ozolnieku vidusskolā!

20190912_133012.jpg

IMG 0138 kopija

Jau ceturto gadu divas brīnišķīgas Zemgales folkloras kopas – Iecavas „Tarkšķi” un Ozolnieku „Knipati” – satikās bērnu vasaras nometnē „Tradicionālās kultūras vasaras skola”. Šogad tā notika Skaistkalnes vidusskolā no 12. līdz 17.augustam.

Nedēļas garumā bērni apguva divu dažādu latviešu tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, mācījās dančus, apguva tradicionālo dziedāšanu, kā arī pilnveidoja dažādas amatniecības prasmes – lielākie celoja jostas, šuva darba tērpa linu brunčus, kala saktas, taisīja pastalas, mazākie cepa maizi, veidoja rotājumus gan sev, gan telpām. Katru vakaru atraktīvi pavadīja laiku – sacentās gumijlēkšanas turnīrā, baidījās spoku gājienā, cepa desiņas un spēlēja tautas bumbu, pārbaudīja savas zināšanas erudīcijas konkursā, savu plašo dziesmu pūru izrādīja „Dziesmu karos”.

Folkloras pulciņu nodarbību laikā ne vienmēr var pievērsties tradicionālās kultūras visām šķautnēm (dziedāšana, muzicēšana, amatniecība, danči), kā arī skolotājs ne vienmēr var rast pietiekošus iekšējos (viens cilvēks nevar prast visu) un ārējos (skolām parasti nav materiālu amatniecībai, arī mūzikas instrumentu pieejamība ir ierobežota, bet visvairāk trūkst laika individuālam darbam) resursus, lai iedotu bērnam maksimālo iespējamo. Tradicionālās kultūras nometnes ir pierādījušas sevi kā lielisku modeli, kad bērniem un jauniešiem ir iespēja darboties pieredzējušu, Latvijā sevi pierādījušu un atzītu tradicionālās kultūras skolotāju vadībā. Bērniem ir iespēja nedēļu pavadīt savu domubiedru pulkā, neformālā atmosfērā, faktiski “dzīvot” tradicionālajā kultūrā. Ir laiks un iespējas nesteidzīgi pievērsties seno amata prasmju apguvei. Ja ikdienā starp daudzajiem pulciņiem un  sporta treniņiem bērns varbūt nespēj rast sevī spēku vai interesi spēlēt kādu mūzikas instrumentu, tad nometnē tas viņam jādara noteikti. Un pamēģinot šī interese rodas un nostiprinās. Bērni, kuri pabijuši šajās nometnēs un darbojas folkloras kopās, rada daudz lielāku interesi savos klasesbiedros un aicina tos pievērsties tradicionālajai kultūrai, mūzikai iesaistoties folkloras nodarbībās. Folkloras kopas „Knipati” un „Tarkšķi” aug ne vien skaitliski, bet aug arī bērnu spējas un prasmes!

PALDIES visiem nometnes dalībniekiem par pozitīvām emocijām! PALDIES skolotājiem par milzīgajām darba spējām un atdevi! PALDIES vecākiem par atbalstu – gan finansiālo, gan emocionālo!

Lai pozitīvām emocijām pieliets un katram pašam iekšējiem panākumiem bagāts mūsu Jaunais 2019./2020.mācību gads!

 

„Knipatu” vadītāja Inese Mičule

 

 

Dažas „pērles” no dzīves nometnē:

  • Pirmā diena. Dodamies ēst. Lai ātrāk noskaidrotu, kuri starp visiem ir veģetārieši, jautājam, lai tie paceļ rokas. Saprotam, ka pacelto roku skaits ir lielāks, kā nometnei pieteikto veģetāriešu skaits. Jaunākajiem skaidri jautājam: „Vai tu ēd gaļu?”; starp roku-pacēlušajiem kāds atbild: „Es neēdu gaļu, tikai karbonādi!”
  • Dziedāšanas stundā visi iesildām balsis, tiekam galā ar mēles mežģiem, spēlējam spēles balss atvēršanai, nu beidzot gatavi dziedāt. Tiek izdalīti dziesmas vārdi un uz ko viens no dalībniekiem sašutumā jautā: „Ko? Mēs tagad arī dziedāsim!?”
  • Skolotājai Jautrītei viens no bērniem (3 gadi) aizklīst. Jautrīte atrod savu atvasi un satraukta jautā: „Ko svarīgi ir izdarīt, ja Tu ej prom?”; Kārlītis nopietni apdomājas un atbild: „Jāpačurā!?”
  • „Mēs bijām ritmos pie Jautrīša!” Cāļu grupa saka pēc nodarbības pie skolotāja Renāra.
  • Viena no dalībniecēm kādam puikam pie pusdienu galda lika novilkt cepuri, jo „Tev blakus sēdēs Kristīne!” (Kristīne ir Iecavas „Tarkšķu” vadītāja)
  • Vijoles stunda iesācēju grupai. Nodarbības vidū visi vijolnieki izstaipās, lai varētu visu atsākt ar jaunu sparu. Pirmais pieceļas Roberts un nopietnā, labi nostādītā balsī saka: „Atalgojums nāk ar darbu! Turpinām!”
  • Viena no dalībniecēm ceturtdienas vakarā saka otrai, kura jau no garās nedēļas pārgurusi: „Būsim kā karavīri – mums jāizpilda misija līdz galam!”

Foto: Sandis Karelis

IMG 0162 kopijaIMG 9790 kopija IMG 9737 kopija IMG 9912 kopijaIMG 9751 kopijaIMG 0142 kopija

2019.gada 28.junoijā projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001“Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros Ozolnieku vidusskolas 10.-12. klašu skolēni Ozolnieku skolā viesos uzņēma Radio 5 “rīta cilvēku” Tomu Grēviņu. Toma motivējošās lekcijas mērķis bija veicināt skolēnu mācīšanās motivāciju, sniegt idejas un pārliecību par to kā veikt karjeras izvēli pēc skolas absolvēšanas.

Runājot par veiksmi, Toms noradīja, ka līdz šai lekcijai nebija iedomājies, ka viņš ir viens no Latvijas veiksmīgākajiem cilvēkiem, bet laikam viņa slava iet viņam pa priekšu. Toms smejas, ka viņš varētu būt viens no Latvijas aizņemtākajiem cilvēkiem gan. Pēc vārdnīcas veiksme nozīmējot  “Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu”, Toms to arī skaidro  ar savas pieredzes stāstu, kā viņš izmantojot savas prasmes un lielo interesi par radio ir attīstījis savu karjeru, kur arī noder otra veiksmes definīcija “Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši”, jo piedāvājumi strādāt Radio SWH, bija apstākļu sakritības, kuras vajadzēja izmantot. Skolēni arī tika iepazīstināti ar to, ka tikt radio ēterā nav tik vienkārši, jo sākumā tiek piedāvāti ētera laiki, kuros ir mazāks klausītāju skaits, un tad ir jāparāda, jāpierāda visas savas zināšanas un prasmes. Toms Grēviņš ir ļoti liels radio patriots, un stāstot par to, kā izvirzīt savas karjeras prioritātes, akcentē, ka, pirmkārt, jāvirzās uz to kas īsti un patiesi interesē. Viesim jau no bērnības ir patikusi mūzika un izzināt visu par un ap mūziku. Toms iedvesmoja skolēnus vadīties pēc savām emocijām un interesēm un izmantot dzīves piedāvātās iespējas un nenoslinkot un piecelties no dīvāna un darīt!

 

Paldies Toozo_web4.jpgmam par pieredzes stāstu un motivējošajiem ceļa vārdiem 12.klasei.

2019.gada 27.maijā projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001“Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros Ozolnieku vidusskolas 7., 8. klases skolēni piedalījās izzinošā nodarbībās par sportista (ekstrēma sporta) karjeras veidošanu un attīstību, darba ikdienu, nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Motivējošā runā A. Grīnfelds pastāstīja par savu ceļu uz motosportista karjeru, minot, ka pat esot mācījies mūzikas skolā un kā tas esot iespaidojis pašreizējo sportista dzīvi. Andris iepazīstināja skolēnus ar zināšanām un prasmēm, kuras ir pilnveidojis patstāvīgi un arī par personas īpašībām, kuras ir ļoti izkopis, lai būtu sportists, kurš gūst panākumus. Andris akcentēja,  ka to laiku, ko viņš ir veltījis, lai patstāvīgi pilnveidotos, varēja arī jau pagūt jau pamatskolas laikā, piemēram, laika, darbu plānošana; strādāt, sadarboties komandā; attīstīt pašiniciatīvu. Interaktīvajā nodarbībā skolēni varēja iepazīties ar sportista darba instrumentiem – inventārs, apģērbs un  motocikliem. Andris parādīja pāris paraugdemonstrējumus un arī iepazīstināja ar savas nodarbošanās riskiem, pozitīvajām emocijām un arī par negatīvajiem aspektiem, kas pat likuši pārdomāt sportista karjeras virzību.

ozo_web3.jpg

Paldies Andrim par motivējošo pieredzes stāstu

2019.gada 20.maijā projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001“Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros Ozolnieku vidusskolas 1. - 4. klases skolēni piedalījās izzinošā nodarbībā par kosmosu un kosmonautiem. Nodarbības mērķis bija veicināt skolēnu izpratni par profesijām, prasmēm, personības īpašībām un karjeras iespējām kosmosa industrijā.

 ozo_web2v1.jpg

Nodarbības laikā P. Irbins iepazīstināja ar skolēnus ar savu pieredzes stāstu, kā viņš tika līdz raķetes būvniecībai. Pauls akcentēja, ka tikai lielā interese un sapnis par kosmosu palīdzēja viņam gan iemācīties lasīt, gan apgūt angļu valodu un arī veicināja citu mācību priekšmetu apguvi. Skolēni uzzināja kādi profesiju pārstāvji strādā kosmosa nozarē (kā, piem., astronauts, zinātnieks, mašīnbūves inženieris, elektrotehniķis, programmētājs u.c. ), kā ari uzzināja kādas būs jaunās profesijas, kuras jau viņi varēs apgūt, kad būs pieauguši. Pirmās klases skolēni bija ļoti zinātkāri un uzdeva arī ļoti daudz jautājumus. Pauls skolēniem izstāstīja, ko darīt jau tagad, lai kļūtu par kosmosa nozares profesijas pārstāvi, kosmosa entuziasta iedvesmoti skolēni pēc nodarbības teica, ka tagad arī paši mājās būvēšot raķetes.

ozo_web2v2.jpg

 Paldies P. Irbinam par iedvesmas mirkļiem, jo skolēniem ļoti patika un visi nodarbību dalībnieki bija ieinteresēti kosmosa zinātnē.

2019.gada 23. maijā projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001“Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros Ozolnieku vidusskolas 10. un 11. klases skolēni izzināja kas ir kreativitāte, apskatot to kā karjeras vadības prasmi un kā darba devēju pieprasītu prasmi. Triju nodarbību mērķis bija apgūt kreativitātes pielietošanu ideju radīšanai, problēmu risināšanai, domāšanas un karjeras attīstības veicināšanai. Nodarbības vadīja pieaugušo izglītības iestādes “Radošuma pils” trenere, koučs un lektore K. Zaksa.
Pirmajā nodarbībā skolēni izzināja, kas ir kreativitāte, kāda kreativitātei ir nozīme, kāpēc kreativitāte ir darba tirgū pieprasīta prasme. Nodarbības laikā tika apzināts kā var novērtēt savu kreativitāti pēc personīgajām prioritātēm un noteiktiem kritērijiem. Otrajā nodarbībā kreativitāte tika aplūkota no ikdienas skatu punkta, skolēni uzzināja, kā šī prasme palīdzēs labāk strādāt skolā un darbā un pat labāk dzīvot. Skolēni arī pildīja testu, kurā uzzināja cik ir attīstīta katra skolēna individuālā kreativitāte. Trešā nodarbība atklāja, kā darba devēji un darba tirgū tiek novērtēta šī karjeras vadības prasme. Diskusiju grupās skolēni izrunāja kā kreativitāte palīdz virzīties vēlamās profesijas virzienā. Trenere Kristīne pastāstīja, kā kreativitāte darba vidē palīdz attīstīt veiksmīgu karjeru, kas progresē. Paldies trenerei K. Zaksai par izzinošajām nodarbībām, jaunieši izprata, ka kreativitāte kā karjera vadības prasme ir ļoti būtiska un svarīga gan cilvēka personības, gan veiksmīgas karjeras attīstībai.

ozo_web1.jpg