Rubeņa fonda pārstāvju viesošanās

Leitnanta Roberta Rubeņa komandētā bataljona izcīnītā kauja Ugāles mežos no 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim ir plašākā un ilgstošākā Latvijas nacionālās pretošanās kustības vēsturē. 2005. gadā darbu sāka viņa vārdā nosauktais fonds. Sagaidot Latvijas simtgadi, leitnanta Roberta Rubeņa vārdā nosauktais fonds vēlas atgādināt, ka, lai arī pusi no savas pastāvēšanas mūsu valsts pavadījusi zem okupācijas zābaka, visos laikos dzīvs ir bijis arī pretošanās gars, bet skolēniem par to stāstīts pārāk maz.

Rubeņa fonda pārstāvju viesoša...
Rubeņa fonda pārstāvju viesoša...
Rubeņa fonda pārstāvju viesoša...
Rubeņa fonda pārstāvju viesoša...
Rubeņa fonda pārstāvju viesoša...
Rubeņa fonda pārstāvju viesoša...

 

Tāpēc Roberta Rubeņa vārdā nosauktā fonda pārstāvji meklē sadarbības iespējas ar skolām, lai par to runātu ar skolēniem. Pagājušās nedēļas nogalē, 24. februārī, viņi viesojās Zemgalē, apmeklējot arī Ozolnieku vidusskolu. Kopā ar viņiem bija arī Okupācijas muzeja vēsturnieki.

„Francijā, Norvēģijā un citur ir Pretošanās kustības muzeji, bet Latvijā bija tikai Okupācijas muzejs, kurš rāda, kā mums ir darīts pāri, cik mums ir slikti. Taču žēlabas tautas pašapziņu neaudzina,” teica nodibinājuma Rubeņa fonds valdes loceklis Andrejs Ķeizars, kurš ir bijis Nacionālās bibliotēkas direktors. Ar šī fonda atbalstu Rendā un Ugālē ir izveidoti Nacionālās pretošanās kustības muzeji.

Skolas vēstures muzeja gidi ar lepnumu viesiem parādīja savu skolu - sporta zāli, bibliotēku, zēnu mājturības kabinetu, kurā jaunāko tehnoloģiju radītās iespējas demonstrēja direktora vietnieks Ainārs Kākers, un arī citas telpas. Ozolnieku skolas vēsturi gidi izstāstīja muzejā, bet folkloras kopa “Knipati” viesus sveica un izdancināja konferenču zālē. Ar patriotisko audzināšanu Ozolnieku vidusskolā savā prezentācijā iepazīstināja direktora vietniece Inese Mičule.

Emocionāls izvērtās brīdis, kad jaunsargu pulciņa vadītājs Ēriks Grinevics skolas vēstures muzejam uzdāvināja no gadsimtu mijas saglabāto profesionāli orientētās  jaunsargu apmācības programmas kursantu formu. Tolaik viņš skolā bija šīs apmācības instruktors.

Iepazīstoties ar skolu, viesi uzteica atvērtību un latvisko vidi, atzinīgi novērtēja skolas vēstures muzeju un jauniešu darbošanos tajā, norādot, ka patriotiskā audzināšana Ozolnieku vidusskolā nav sveša.

"Varbūt, ka skolā nākotnē ir iespējams izvietot kādu tematisko izstādi, piesaistīt jauniešus kādām aktivitātēm, kas saistītas ar nacionālo pretošanās kustību. Tas viss, protams, ir process, un šis ir tikai pirmais nelielais izlūkgājiens," teica Inese Dreimane, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece.

Maija Kārkliņa, muzeja pedagogs